Kas ir atvērtais kods un kādas ir priekšrocības tā izmantošanā.

Terminu brīvā programmatūra (Free software) ieviesa Ričards Stallmans, cīnoties par programmatūras lietotāju tiesībām. Programmatūra ir "brīvā programmatūra" ja lietotājiem ir atļauts to  izmantot, kopēt, izplatīt, izstudēt, mainīt un uzlabot. Precīzāk, jāizpildās sekojošiem četriem nosacījumiem (t.s. "brīvībām"):

Atvērtā koda programmnodrošinājumā varat veikt izmaiņas un izmantot to darbam vai personīgiem mērķiem par brīvu, nevienam nepaziņojot par ieviestajām izmaiņām. Ja publicējat izmaiņas, neviens, nekādā veidā par to nav jābrīdina.

Ja programmatūra atbilst šiem kritērijiem, programmas lietotājs to var droši izmantot, nebīstoties, ka pēc laika tā būs pieejama tikai par maksu (kā tas var būt ar "bezmaksas" nebrīvo programmatūru), ka to kāds varētu monopolizēt vai pārtraukt izlaist. 

Priekšrocības:

1. Ilgtermiņā samazinātas izmaksas.

2. Jaunākās programmatūras iespējas pieejamas bez papildus samaksas (nav jāiegādājas jaunas versijas jauna licence)
   

3. Iespēja pielāgot kodu sava uzņēmumas vajadzībām. Biznesa attīstību veicina uzņēmējdarbības vides stabilitāte, kuru visu starpā apdraud arī vienas kompānijas monopolstāvoklis slēgta un autortiesībām aizsargāta programmnodrošinājuma tirgū, kas jebkurā brīdī var izmainīt licenzēšanas noteikumus – visbiežāk ne jau par labu gala lietotājiem. Atvērtā koda programmatūras un operētājsistēmu izstrādāšanā ar savu algoto programmētāju palīdzību iesaistās bankas, lidsabiedrības un valstu aizsardzības ministrijas, kā arī citi ieinteresētie korporatīvie lietotāji, kas vēlās lietot drošus, kvalitatīvus produktus.
   Atvērtā koda produktu izstrādē iesaistās arī datortehnoloģiju firmas, tajā skaitā tāds datortehnoloģiju milzis kā IBM, kurš cenšas gūt ienākumus, piedāvājot saviem klientiem atvērtā koda produktu servisu un uzturēšanu uz viņu datoriem.

4. Atvērtā koda programmu un operētājsistēmu pirmkods  (source code) ir publiski pieejami ikvienam interesentam. Atklājoties kļūmei vai drošības caurumam kādā no atvērtā koda programmu tekstiem, programmētāji tos var ātri izlabot un iesniegt atpakaļ programmas izstrādes vadītājiem. Tāpēc atvērtā koda produktos kļūmes tiek izlabotas ļoti ātri – dažu dienu vai pat stundu laikā. Ko nevar teikt par slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda produktiem, kur šīs kļūmes tiek izlabotas labi ja mēneša vai pusgada laikā – ja vien vispār tiek izlabotas! Šos produktus ir arī iespējams izlabot un uzlabot pat pēc tam, kad to aktīva izstāde jau sen kā ir beigusies. Slēgta un ar autortiesībām aizsargāta koda gadījumā tas vispār nebūtu iedomājams.

5. Pateicoties tam, ka atvērtā koda programmu un operētājsistēmu pirmkods ir publiski pieejams ikvienam interesentam, pastāv GARANTIJA, ka šīs programmas un operētājsistēmas NEDARĪS to, kas nav minēts to darbības aprakstā. Pretējā gadījumā to ātri atklās datoru drošības entuziasti. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka no gala lietotāja datora NETIKS noplūdināti dati, šo datora programmu un operētājsistēmu izstrādātāju, viņu draugu, labvēļu un darījuma partneru interesēs.

Labākie piemēri atvērtā koda projektiem ir Apache HTTP Serveris, internet adrešu sistēma Internet Protocol, un Interneta pārlūks Mozilla Firefox. Viens no populārākajajiem atvērtā koda produktiem ir GNU/Linux operētājsistēma, Unix-like operētājsistēma.

Atvērtā koda programmnodrošinājuma alternatīvas:

Šeit var atrast bezmaksas alternatīvas dažādām MAC un MS Windows programmām.

http://linuxappfinder.com/all

http://www.osalt.com/

http://www.linuxalt.com/

Kas izmanto atvērtā koda risinājumus?

Daudzi uzņēmumi, valsts struktūras un citas organizācijas izmanto atvērtā koda risinājumus, piemērām failu serveri (Samba), www serveri (Apache, lighttpd), e-pasta serveri (Postfix, Qmail), datubāzes (MySQL, PostgreSQL). Ļoti daudzi no mums pazīst Interneta pārlūku Mozilla Firefox, ofisa paketi OpenOffice.org (ir pieejama arī latviešu valodā), kā arī dažādus linux distributīvus (populārākais darbastaciju laukā varētu būt Ubuntu un tā atvasinājumi - Kubuntu, Xubuntu, Edubuntu).

Vīnes pašvaldībā OpenOffice.org izmanto 18 000 datoros. Latvijā sekmīgs piemērs ir VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kur OpenOffice.org ikdienā lieto 800 darbinieku datoros.

Ārlietu ministrija (ĀM) izmanto atvērtā koda programmatūru tajās jomās, kurās tas atbilst ministrijas tehniskajām prasībām. ĀM izmanto tādas atvērtā koda programmas kā Linux, Apache, PHP, MySQL, Firefox

Korporācija Google, Visplašāk lietotā meklēšanas rīka īpašnieks, izmanto Linux, kamēr  Yahoo!, izmanto FreeBSD. Linux un FreeBSD ir biežāk izmantotās operētājsistēmas atvērtā koda pasaulē.

Ticketmaster, biļešu pārdevējs un izplatītājs, savām on-line transakcijām izmanto atvērtā koda datubāzi MySQL. Šis saits ir viens no lielākajiem e-komercijas saitiem Internetā. MySQL izmantotāju saraksts ir iespaidīgs.

Minhenes pilsēta Vācijā Microsoft Windows darbastaciju vietā sākusi izmantot Debian Linux operētājsistēmu uz 14,000 datoriem.

Atsaucoties uz CNews, Krievijas CNet, Krievijas valdība aktīvi īsteno Linux izstrādi un ieviešanu katrā valsts skolā.

Vairāk par atvērto kodu šeit:

http://en.wikipedia.org/wiki/Open_source